[fwete] sists/pātagots (fr. val.)

Pagriezieni ar ķermeņa pozas maiņu, ko izpilda ar pamatkāju aizgriežoties (virzienā en dedans) vai piegriežoties (virzienā en dehors) pie strādājošās kājas, kas atkarībā no pagrieziena leņķa pagrieziena laikā vairāk vai mazāk paliek uz vietas un tiek izvērsta gūžas locītavā.

Kustības laikā ķermeņa pozu maina, izpildot pagriezienu↑ noteiktā leņķī uz pamatkājas, kura atrodas uz pilnas pēdas, en demi-pointe (uz puspirkstiem) vai en pointe (uz puantēm). Strādājošā kāja ir stāvoklī pointé tendue (uz pirkstgala) vai pacelta 45˚ vai 90˚ augstumā kādā no pamatvirzieniem. Pagriezienus fouetté var izpildīt arī allegro (lēcienos).

Virzienu en dehors vai en dedans pagriezieniem fouetté nosaka pēc pamatkājas attiecības pret strādājošo kāju. Ja strādājošā kāja atrodas priekšā, tad pagrieziena virziens ir en dedans, ja tā atrodas aizmugurē, tad – en dehors, ja uz sāniem, tad – en dedans vai en dehors.

Ir:

Vispazīstamākie fouetté veidi ir: