[pa balɑ̃se] solis šūpots (fr. val.)

Terminam ir divas nozīmes:

1) NELIELS LĒCIENS:

Savienojoša kustība↑ – mazs, zems, slīdošs lēciens↑, kas atgādina šūpošanos no vienas kājas uz otru kāju, ar virzīšanos vienā no pamatvirzieniem.

Ja pas balancé izpilda uz sāniem, tad pirms tā izpilda demi-plié (puspiesēdienu) 5. kāju pozīcijā, vienlaicīgi atverot  strādājošo kāju  (aizmugurē stāvošo kāju) uz sāniem. Tam seko atspēriens no pamatkājas un neliels pārleciens uz sāniem. Pas balancé pabeidz ar strādājošo kāju uz demi-plié un pamatkāju sur le cou-de-pied dessous (uz potītes aizmugurē). Tad nostājas uz otras kājas en demi-pointe (uz puspirkstiem), pamatkāju paceļ sur le cou-de-pied dessus (uz potītes priekšā) un vēlreiz nostājas uz otras kājas en demi pointe un pamatkāju paceļ sur le cou-de-pied dessous. Pēc tam lēcienu var izpildīt uz otru pusi.

Pas balancé var izpildīt arī uz priekšu vai uz aizmuguri. Ar pas balancé var savienot kustības un ķermeņa pozas par terre (uz grīdas), en demi-pointe (uz puspirkstiem), en pointe (uz puantēm) un allegro (lēcienos).

2) NELIELA KUSTĪBA AR STRĀDĀJOŠO KĀJU:

Neliela, īsa, noteikta strādājošās kājas nolaišana un pacelšana. Nostieptu strādājošo kāju no atvērta stāvokļa vienā no pamatvirzieniem 90˚ augstumā nolaiž un paceļ apmēram pa 20˚.