[fwete] sists/pātagots (fr. val.)
Pagriezieni↑ ar ķermeņa pozas maiņu, ko izpilda ar pamatkāju aizgriežoties (virzienā en dedans) vai piegriežoties (virzienā en dehors) pie strādājošās kājas, kas atkarībā no pagrieziena↑ leņķa pagrieziena↑ laikā vairāk vai mazāk paliek uz vietas un tiek izvērsta gūžas locītavā.
Kustības laikā ķermeņa pozu maina, izpildot pagriezienu↑ noteiktā leņķī uz pamatkājas, kura atrodas uz pilnas pēdas, en demi-pointe (uz puspirkstiem) vai en pointe (uz puantēm). Strādājošā kāja ir stāvoklī pointé tendue (uz pirkstgala) vai pacelta 45˚ vai 90˚ augstumā kādā no pamatvirzieniem. Pagriezienus↑ fouetté var izpildīt arī allegro (lēcienos).
Virzienu en dehors vai en dedans pagriezieniem↑ fouetté nosaka pēc pamatkājas attiecības pret strādājošo kāju. Ja strādājošā kāja atrodas priekšā, tad pagrieziena↑ virziens ir en dedans, ja tā atrodas aizmugurē, tad – en dehors, ja uz sāniem, tad – en dedans vai en dehors.
Ir:
- ⅛ pagrieziens fouetté (ķermeņa pagriešana 45˚ leņķī)↓
- ¼ pagrieziens fouetté (90˚)↓
- ½ pagrieziens fouetté (180˚)↓
- ¾ pagrieziens fouetté (270˚)↓
Vispazīstamākie fouetté veidi ir: